Vispāriga informācija par arbūziem
Arbūzu audzēšana Latvijā sāk iegūt popularitāti, jo arvien vairāk cilvēki uzzin, ka to iespējams izdarīt mūsu klimatiskajos apstākļos. Arbūzus Latvijā var audzēt dažādos veidos – uz lauka, uz lauka tuneļos, vai siltumnīcā.
Lielākoties arbūzi tiek audzēti, lai iegūtu to nogatavinātu augli. Arbūza sastāvā ir 89-94% ūdens un cukura koncentrācija 7-11%.
100 gramos augļa arbūzs satur 0.2 gramus lipīdu, 0.5 gramus proteīna, kā arī tas satur vitamīnus B, C, A, vitamīnu H, kā arī kalciju, dzelzi un kāliju.
Arbūzus ēd svaigus, kā arī var taisīt ievārījumus, džemus, sulas, vīnus.
No arbūzu mizām arī var taisīt ievārījumu. Arbūzu sula ir labs ūrīnu dzenošs līdzeklis, vel ne tik sen arbūzus ieteica ēst pacientiem, kuriem ir problēmas ar nierakmeņiem.
Arbūzs ir viengadīgs auglis un tā veģetācijas periods ir 90-130 dienas. Arbūziem ir nepieciešams liels siltums, pie temperatūras 14-16 grādi sēklas izdīgs aptuveni 20 dienu laikā, pie 25-30 grādu temperatūras arbūzu sēklas izdīgs aptuveni 6 dienās.
Arbūziem ir stipra sakņu sistēma, kas vertikāli var sniegties līdz 1-1,5 m zemē un horizontāli līdz pat 4-5 metriem. Ir akurāti un rūpīgi jāpārstāda arbūzus no podiņiem uz audzēšanas vietu, nesabojājot sakņu sistēmu, jo tad stāda izdzīvošanas iespējas, lai būtu veselīgi augļi ir mazas.
Arbūzs ir termofīls augs ar ļoti lielām siltuma un gaismas prasībām, arbūzam nepieciešamas aptuveni 1500 stundas saules gaismas, ar nepieciešamu gaismu augs nepilnvērtīgi attīstās , neveidojas ziedi, samazinās gan ražas izmērs, gan cukura koncentrācija tajā.
Arbūzam ir ļoti nepieciešams ūdens, taču stipra sakņu sistēma nodrošina visu nepieciešamo dzenoties augsnes dziļumā, ziedēšanas un augļa fāzē 2-3 laistīšanas reizes var veicināt lielāku ražu, taču par daudz laistīšana var sākt atšķaidīt garšas īpatnības.
Labākā augsne arbūzu sēšanai ir kūdras substrāts, labākā augsne audzēšanai uz lauka ir smilšaina, vai smilšaina/mālaina augsne, kas ātri uzsilst.